Kas notiek pitstopā jeb boksos?

F1 sacensībās vislielākā uzmanība tiek pievēsta braucējiem un, uzvaras gadījumā, uz goda pjedestāla kāpj tieši viņi, tomēr tas ir visas komandas nopelns, nevis viena atsevišķa braucēja. F1 sacensības zināmā veidā var uzskatīt par komandas sporta veidu, kuras kapteinis ir F1 pilots, bet arī pārēji komandas biedri ir tik pat svarīgi. Komandas darbs, kas tiek paveikts boksos var ietekmēt visu sacensību gaitu, īpaši mūsdienās, kad boksos tiek pavadītas vien dažas sekundes un pat sekunžu desmitdaļas var izšķirt visas spēles rezultātu.

To, kad jābrauc bokos un kas tieši tur jādara nosaka tieši komanda, nevis pilots. Parasti pitstopā tiek nomainītas riepas un pielabots automašīnas priekšējo un aizmugurējo spārnu novietojums. Ja nepieciešams tiek nomainītas arī automašīnas bojātās daļas. Šādus automašīnas remontdarbus parasti veic vismaz pāris stundas, bet modernajās F1 sacīkstēs tas viss tiek organizēts tā, ka to var paveikt ļoti īsā laika posmā. Katru nepieciešamo darbību veic pat vairāki mehāniķi un darbs ir ļoti labi izplānots un organizēts.
Pašos F1 pirmsākumos braucēji boksos pavadīja diezgan daudz laika. Mehāniķu darbs bija lēns un haotiskas, jo īpaši tad, ja boksos nācās iebraukt neplānoti. Šāda situācija bija pat līdz septiņdesmito gadu beigām. Vēlāk situācija mazliet uzlabojās, bet daudz organizētāku raksturu pitstopi ieguva tikai 1994. gadā, kad tika atļauta degvielas uzpilde brauciena laikā. Pēc tam situācija pamazām turpināja uzlaboties un pitstopā pavadītais laiks samazināties. Mūsdenās boksos pavadītais laiks ir aptuveni divas sekundes.
F1 pilotam boksos ir jāiebrauc precīzi tam norādītā vietā, lai mehāniķi viegli varētu piekļūt automašīnai no visām usēm. Boksos ir pieejams viss nepieciešamais ekipējums, lai ātri varētu veikt visus nepieciešamos darbus. Ekipējums pamatā sastāv no priekšējā un aizmugurējā domkrata un divām automātiskajām skrūvmašīnām katrā stūrī.

Mūsdienās, F1 automašīnai iebraucot boksos, mehāniķi jau uzreiz ir gatavi darbam, turot rokās visus nepieciešamos instrumentus un rezerves daļas. Boksos darbojas aptuveni divdesmit mehāniķi. Katru riteni maina trīs mehāniķi – viens noņem un uzliek atpakaļ uzgriežņus, otrs noņem veco riepu un trešais uzliek jaunu. Pārējie mehāniķi veic citus nepieciešamos labojumus. Dažus no tiem var veikt ļoti ātri, kā, piemēram, priekšējā un aizmugurējā spārna leņķa korekciju, lai uzlabotu aerodinamiku vai kondicionēšanas iekārtas attīrīšana no putekļiem. Citi labojumu savukārt var aizņemt diezgan daudz laika, kā, piemēram, dažādu virsbūves detaļu nomaiņa. Mūsdienās, gan ir īpaši piedomāts par to un virsbūve ir sadalīta sīkākās detaļās, lai ievērojami paātrinātu to nomaiņu.
Kad mehāniķi savu darbu ir pabeiguši, viņi atkāpjas un paceļ rokas, tādējādi paziņojot, ka viss ir izdarīta kā nākas. Tad F1 pilots var braukt laukā no boksiem, vienīgi viņam jāuzmanās, vai uzbraucot uz trases viņš nesadursies ar kādu citu automašīnu. Dažās komandas izmanto pusautomātiskus luksoforus, kas norāda, kāds drīkst droši izbraukt no boksiem.

Reti kur vēl mūsdienās var novērot tik organizētu darbu. Automašīnu remonta, kas normālos apstākļos prasītu vairākas stundas, tiek veikts vien dažās sekundēs. Viennozīmīgi var apgalvot, ka F1 komandai ir ļoti liela ietekme kopēja brauciena rezultātā.

Karogu nozīme F1 autosacīkstēs

Ja esat redzējis kādas no F1 sacensībām, noteikti esat pamanījis, ka brauciena laikā, dažādos trases posmos tiek vicināti dažādu krāsu karogi. Katram no šiem karogiem ir īpaša nozīme. Kaut gan mūsdienās ar pilotiem ir iespējams sazināties izmantojot radiotelefonus, karogu sistēma tomēr ir vienkāršāka un daudz efektīvāk spēj nodot neapstrīdamu ziņojumu.

Dzeltenais karogs nozīmē, ka trasē pilotam var draudēt kādas briesmas. Piemēram, ja pirms tam ir notikusi kāda avārija un uz trases atrodas citu automašīnu atlūzas, dzeltenais karogs brīdina par to. Būtībā ja pilots redz šo karogu, viņam ir jāievēro piesardzība un jāsamazina ātrums. Var tikt vicināti arī divi dzeltenie krogi reizē, kas brīdina par nopietniem apdraudējumiem uz trases un pilotam ir jābrauc tik lēni, lai jebkurā brīdī varētu apstāties.

Sarkanais karogs brīdina par sacensību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Šo karogu izmanto samērā reti. Viens no variantiem, kad tas var tikt izmatots ir pēc ļoti smagas avārijas. Vēl par iemeslu šī karoga izmantošanai var minēt strauju laika apstākļu maiņu, kas ievērojami pasliktina redzamību. Ja šis karogs tiek vicināts jau sacensību pašā sākumā, tas var nozīmēt, ka sacīkstes tiks sāktas no sākums. Ja karogs tiek vicināts vēlāk, tas nozīmē, ka sacensības vai nu tiks pārtrauktas un pēc tam atsāktas no tās pašas vietas, vai arī pārtrauktas pavisam un dalībniekiem par šo braucienu piešķirti puse no punktiem. Šādā situācijā rezultāti tiek vērtēti, neņemot vērā pēdējos divus veiktos apļus, jo pēkšņie, neparedzētie apstākļi var ietekmēt beigu rezultātu.

Zaļais karogs nozīmē, ka briesmas uz trases ir novērstas un sacīkstes var turpināties bez jebkādiem ierobežojumiem. Ja tas tiek vicināts pirms boksu celiņa, tas nozīmē, ka F1 pilots droši var iebraukt boksos.
Zilajam karogam var būt vairākas nozīmes. Ja tas tiek vicināts pie boksu izejas, tas nozīmē, ka trasē pie šīs izejas atrodas cita F1 automašīna un, boksos esošajam pilotam tai ir jādod ceļš. Zilā karoga vietā var tikt izmatota arī zila luksofora gaisma. Ja zilais karogs tiek vicināts sacīkšu laikā, tas nozīmē, ka F1 pilots tūlīt tiks apdzīts par apli un viņam šis braucējs ir jāpalaiž. Ja pilots neievēro trīs zilos karogus, viņš var tikt sodīts.

Melnais karogs parasti nozīmē diskvalifikāciju. Šis karogs tiek rādīts vienlaicīgi ar braucēja numuru, lai nerastos pārpratumi. Redzot melno karogu F1 pilotam nekavējoties jābrauc boksos. Ja viņš melno karogu ignorē, tam var sekot diskvalifikācija uz vairākām sacīkstēm.
Baltais karogs brīdina par to, ka uz tases atrodas kāds lēns transporta līdzeklis. Tas var būt, piemēram, kāds operatīvais transporta līdzeklis, vai arī kāds cits pilots, ja tas brauc ievērojami lēnāk nekā tas ir parasti. Tas varētu būt tādā gadījumā ja šim otram transporta līdzeklim ir kādas tehniskas problēmas, kas traucē braukt pietiekoši ātri.

Melnbalti rūtos karogs nozīmē to, ka pilots ir finišējis. Tas tiek rādīts katram finišējušajam pilotam atsevišķi, bet sesiju laikā tas tiek vicināts konkrētā, iepriekš noteiktā laikā. Bieži vien sacensībās tiek pieaicināts kāds goda viesis, kas šo karogu vicina pirmās vietas ieguvējam.
Pa pusei melns un pa pusei balts karogs brīdina par nesportisku rīcību. Tāpat kā melnais karogs, arī šis tiek rādīts kopā ar pilota numuru, uz kuru šis norādījums attiecas. Ja pilots šo karogu ignorē, viņam tiek piespriests sods.

Melns karogs ar oranžu apli tiek rādīts tad, ja komanda ir fiksējusi kādu tehnisku bojājumu un pilotam ir nepieciešams braukt boksos. Arī šis karogs tiek rādīts kopā ar braucēja numuru. Parasti par ko tādu pilots vispirms tiek brīdināts izmantojot radiotelefonu.

Visbeidzot sarkani un dzelteni svītrotais karogs nozīmē, ka uz rases ir kāds šķērslis, piemēram, izlijis šķidrums. Tā funkcijas ir diezgan līdzīgas dzeltenajam karojam.

F1 sacensību norise

Par F1 sezonas čempionu nevar kļūt, pateicoties vienam veiksmīgam braucienam. Lai kļūtu par čempionu ir jāpierāda sevi ļoti daudzos braucienos. F1 sacensību norise kopumā ir diezgan komplicēta, jo pirms galvenajām sacīkstēm vispirms ir jābrauc treniņbraucienos un kvalifikācijas braucienos. Sacīkstes kopā norisinās trīs dienas. Pirmajā dienā notiek treniņbraucieni, otrajā treniņbrauciens un kvalifikācijas brauciens, bet trešajā galvenās sacīkstes. Čempionātā norisinās vairāki braucieni, kuru kopējais uzvarētājs arī kļūst par sezonas čempionu.
Treniņbraucieni ir paredzēti, lai piloti un komanda iepazītu trasi un uzlabotu savas braukšanas prasmes. Dalība tajos nav obligāta, bet nepiedalīšanās ievērojami pasliktinās pilota sniegumu. Šiem treniņbraucieniem ir trīs sesijas. Pirmās divas parasti norisinās piektdienā un trešā sestdienā.

Pēc treniņbraucienu pēdējās sesija norisinās kvalifikācijas braucieni. Tie nosaka, kādā secībā startēs piloti galvenajās sacīkstēs. Kvalifikācija ilgst aptuveni 1 stundu un tā sastāv no trīs daļām jeb braucieniem. Pirmais brauciens ilgst 20 minūtes un tajā piedalās visi 20 braucēji (dažās sezonās var būt ari lielāks braucēju skaits). Pēc tā 5 lēnākie piloti tiek izslēgti no sacensībām. Otrais brauciens ilgst 15 minūtes un tajā piedalās visi 15 labākie braucēji. Pēc otrā brauciena, sliktākie 5 atkal tiek izslēgti un pēdējā braucienā piedalās desmit labākie. Tiem pilotiem, kas kvalificējušies visās trīs kārtās nav atļauta papildus degvielas uzpilde pirms sacensībām.
Kādreiz, kad kvalificēties vēlēja daudz lielāks dalībnieku skaits, nekā sacensību noteikumi pieļāva, tika rīkota priekš kvalifikācija. Tajā tika noskaidroti braucēji, kuri drīkstēja piedalīties kvalifikācijas braucienos. Lēnākie no sacīkstēm tika izslēgti. Tā kā vairs sacīkstēs nepiedalās mazās komandas, braukt gribētāju skaits nav tik liels, lai šādas sacensības būtu nepieciešams rīkot.

Pēc kvalifikācijas norisinās galvenais sacīkšu posms. Pus stundu pirms tā sākšanās, pilotiem ir atļauts veikt izmēģinājuma apļus, kas paredzēti, lai iesildītu F1 automašīnu un pārbaudītu tās tehnisko darbību. Pēc iesildīšanās apļiem visiem braucējiem ir jānostājas pirms starta līnijas, tādā secībā, kādā tie kvalificējās. To, kad var uzsākt braukšanu, nosaka pēc luksoforā iedegtajām gaismām. Sākumā deg sarkanās gaismas un kad tās izdziest, sacensības sākas. Visā sacensību laikā deg zaļās gaismas, bet ja sacensības nākas atlikt, iedegas dzeltenās gaismas. Sacīkšu mērķis ir pēc iespējas ātrāk nobraukt konkrētu apļu skaitu, bet sacīkstes nedrīkst pārsniegt divas stundas. Ja tās ilgst divas stundas, bet noteikto apļu skaitu vel neviens pilots nav veicis, tad uzvarētājs ir tas, kurš pirmais finišē.
Ar vienām sacīkstēm cīņa vēl nebeidzas. Piloti cīnās par sezonas čempiona titulu, kuru iegūst pilots ar lielāko saņemto punktu skaitu. Par katrām sacīkstēm tiek piešķirti punkti, atkarībā no finišēšanas secības, respektīvi, 1. vieta iegūst 25 punktus, 2. vieta – 18 punktus, 3. vieta – 15 punktus, 4. vieta – 12 punktus, 5. vieta – 10 punktus, 6. vieta – 8 punktus, 7. vieta – 6 punktus, 8. vieta – 4 punktus, 9. vieta – 2 punktus un 10. vieta – 1 punktu.
Tā kā ir nepieciešams piedalīties ļoti daudzos braucienos, lai iegūtu čempiona tituli, tiek pilnībā izslēgta iespēja, ka kāds var kļūt par čempionu nejaušības dēļ. Tieši tas padara F1 autosacīkstes par tik interesantām un tāpēc tām seko līdzi fani visā pasaulē.

F1 braucēju treniņi

Daudzi uzskata, ka autobraucēji nav īsti sportisti, jo viņi tikai sēž automašīnā un to vada. Būtībā pastāv uzskats, ka ikviens var piesēsties pie F1 automašīnas stūres, apgūt tās vadību un braukt, gūstot tādus pašus rezultātus, kā pārējie braucēji, tomēr F1 piloti ir vieni no vislabāk trenētajiem cilvēkiem uz pasaules. Viņiem, tāpat kā visiem citiem sportistiem ir fiziskās sagatavotības treniņi, kas ir paredzēti, lai viņu ķermenis būtu pielāgots vienvietīgajai F1 automašīnai.

Ikvienam braucējam, kurš vēlas piedalīties F1 autosacīkstēs, sākumā ir jāiziet nopietns treniņu periods, lai atbilstu šī sporta veida fiziskās sagatavotības prasībām. Neviena cita autosporta normatīvi nenosaka tik augstas prasības braucējiem spēka un izturības ziņā. F1 automašīna spēj radīt ārkārtīgi lielu slodzi tā vadītājam, jo pagriezienos ir vajadzīgs ir ļoti liels spēks un kontrole pār savu ķermeni. F1 automašīnas kabīnē ir arī ārkārtīgi karsts, kas vēl vairāk apgrūtina braukšanas procesu. Viena brauciena laikā F1 pilots var zaudēt līdz pat 3 kg sava svara. Īsāk sakot, jo labāk trenēts ir F1 pilots, jo mazāka ir iespēja, ka noguruma dēļ viņš zaudēs kontroli. Pārsvarā F1 piloti iziet ļoti intensīvu kardiovaskulāro treniņu programmu, nodarbojoties ar skriešanu, peldēšanu un riteņbraukšanu.

F1 piloti nodarbojas arī ar spēka trenēšanu, tomēr viņi nedrīkst ar to pārāk aizrauties. Braucēju svars nedrīkst būt pārāk liels, jo tas ietekmēs braukšanas ātrumu, tāpēc pārāk liela muskuļu masa nav vēlama. Pārsvarā tiek trenēti kakla un krūšu muskuļi, jo tās ir zonas un kurām brauciena laikā tiek likta vislielākā slodze. Parastais sporta zālē pieejamais treniņu aprīkojums nav pietiekošs, lai F1 piloti varētu pareizi uztrenēt nepieciešamās muskuļu grupas, tāpēc viņi izmato īpašu treniņu aprīkojumu. Tas ir nepieciešams, lai viņi spētu izturēt slodzi, kas rodas veicot pagriezienus, jo tad uz pilota galvas liktais svars palielinās vairākas reizes un kaklam tas ir jāspēj noturēt. Spēka vingrinājumi ir nepieciešami arī rokām, jo ar tām ir jāspēj vadīt stūri. Kaut gan F1 automašīnas ir aprīkotas ar stūres pastiprinātājiem, garākos braucienos uz rokām tiek likta liela slodze.

Jātrenē ir arī koordinācija un uzmanība un reakcijas ātrums, jo F1 sacīkstēs braukšanas ātrums ir ārkārtīgi liels, līdz ar to reakcijas laikam jābūt pēc iespējas īsākam. Reakciju trenē uz īpaši izstrādātas iekārtas, ko sauc par Batak dēli jeb Batak sistēmu. Tā ir iekārta, kur uz virsmas iedegas punktiņi un mērķis ir noteiktā laikā pieskarties pēc iespējas vairāk punktiņiem.

Bez treniņiem F1 pilotiem ir jāievēro arī īpašas diētas, lai viņu svars būtu normas robežās. Pieņemšanās svarā kaut par vienu kilogramu var būtiski mainīt pilota sniegumu sacensībās. Viņiem ir jāspēj sabalansēt sava maltīte tā, lai uzņemtu pēc iespējas vairāk olbaltumvielas un nepieņemtos svarā, tajā pašā laikā gūstot nepieciešamo enerģijas daudzumu. To izdarīt nav viegli un pilotu ēdienkartes sastāda vairāki uztura speciālisti. Pirms braucieniem piloti dzer arī ļoti daudz ūdens, lai tad ja viņi nav izslāpuši, lai izvairītos no dehidratācijas un muskuļu krampjiem.

Zinot cik nopietna ir F1 pilotu treniņu programma, diez vai kāds vēl uzdrošinātos apšaubīt šo sporta veidu. Lai kļūtu par F1 pilotu ir nepieciešamas ļoti liels gribasspēks un tikai pēc ilgiem, nogurdinošiem treniņiem jūs vatēsiet sēsties pie F1 automašīnas stūres.

F1 automašīnu uzbūve

Tāpat kā pašas F1 autosacīkstes, arī tajās izmantotie spēkrati laika gaitā ir ievērojami mainījušies. Mūsdienu F1 automašīnas vizuāli no malas varbūt izskatās diezgan vienkāršas, salīdzinot ar citu veidu sacīkšu automašīnām, tomēr tās ir ļoti dārgas un sarežģītas. Laika gaitā tās izstrādātas līdz vissīkākajām niansēm, lai spētu sasniegt pēc iespējas lielāku ātrumu. F1 automašīnām katram izliekumam un detaļai ir kāda nozīme, lai uzlabotu tās sniegumu sacīkstēs.

Modernās F1 automašīnas ir īpaši šīm sacīkstēm radīti, vienvietīgi transporta līdzekļi. Tām ir priekšējie un aizmugurējie spoileri, atvēra kabīne un riteņi, kas tās vizuāli padara ļoti atšķirīgas no citām automašīnām. Tās tiek veidotas, ievērojot aerodinamikas principus, lai sasniegtu maksimālo ātrumu. Arī dzinēji un riepas ir īpaši pielāgoti, lai uzlabotu automašīnu sniegumu. Daudzi aspekti, kas jāievēro šo automobiļu veidotājiem ir standartizēti, katrā konkrētajā čempionātā.
F1 automašīnas ir izgatavotas no ļoti viegliem materiāliem, kā, piemēram, oglekļa šķiedras, lai padarītu automašīnas ātrākas. Minimālais F1 automašīnai pieļaujamais svars ir 702 kg, kopā ar braucēju, bet bez degvielas. Šie noteikumi ir ļoti strikti un svars nedrīkst būt pat par dažiem gramiem zem normas. Arī svēršana ir standartizēta, proti, automašīna tiek svētas ar sausā laika riepām un ievērojot citus detalizētus aspektus. Daudzas formulas šo svaru sasniegt nevar, tāpēc tām tiek pievienoti balasti. Ar to palīdzību tiek izlīdzināts svara sadalījums uz automašīnu.
F1 automašīnas ir tehniski ļoti komplicētas. Tām ir īpaši pielāgoti dzinēji, kas ļauj sasniegt lielu ātrumu un paātrinājumu. Visām F1 automašīnām dzinēji atrodas starp vadītāju un aizmugurējo asi. To, kādam tieši ir jābūt dzinējam nosaka F1 autosacīkšu standarti, kas mainās gandrīz katru gadu. Pašlaik standarti nosaka, ka ir jāizmanto 1,6 litru V6 dzinējs. Tām ir aizliegts izmatot turbokompresorus un citas detaļas, kas palielina degvielas patēriņu vai sadārdzina automašīnas izmaksas sezonā. Tiek noteikts arī, ka ar vienu dzinēju ir jānobrauc vismaz trīs sacīkstes sezonā.
F1 automašīnām ir sarežģīta bremžu sistēma. Standarti nosaka, ka visām automašīnām jābūt aprīkotām tikai ar vienu bremžu sistēmu, tāpēc tai jābūt īpaši efektīvai. Šai bremžu sistēmai ir divi atsevišķi hidrauliskie mehānismi, kurus vada ar vienu pedāli. Viens no mehānismiem ir paredzēts abiem priekšējiem ratiem, bet otrs aizmugurējiem. Ja viens no bremžu mehānismiem tiek bojāts, otrs turpina daroties. Bremžu sistēma vienmēr pirms sacīkstēm tiek rūpīgi pārbaudīta.

Automašīnām tiek izmantotas pusautomātiskās pārnesumkārbas, kurām ir astoņi priekš gaitas pārnesumi un viens atpakaļgaitas pārnesums ar aizmugurējo piedziņu. Pati pārnesumu kārba ir veidota no oglekļa titāna, jo tā mēdz uzkarst. Pilnībā automātiska pārnesumkārba un vilkmes kontrole automašīnām ir aizliegta, lai F1 pilotu prasme vadīt automašīnu netiktu aizvietota ar automātiku.

Arī stūre F1 spēkratiem ir ļoti komplicēta. Tas ir galvenais pilota instruments, ar kuru viņš var vadīt gandrīz jebkuru automašīnas detaļu. Ar to var pārslēgt pārnesumus, mainīt degvielas padevi, mainīt bremžu spiedienu utt. Stūrei ir LCD monitors ar īpašu operētājsistēmu un tā ir veidota no oglekļa šķiedras.

Neskatoties uz to, ka visām automašīnām ir tik ļoti dārgi un sarežģīti komponenti, būtiskākā F1 automašīnas panākumu atslēga ir pareiza aerodinamika. Visas komandas iegulda miljonus aerodinamikas pētījumiem. Vairāku komandu inženieri eksperimentē, piemēram, ar spoileru novietojumu un leņķi attiecībā pret automašīnu. Mūsdienu F1 automašīnām tiek izmantoti līdzīgi principi kā lidmašīnām.

Bez visa nosauktā F1 automašīnām ir vēl ļoti daudz būtiski komponentu un sīku detaļu, kas katra atbild par kādu konkrētu darbību. To uzbūve ir ārkārtīgi sarežģīta un to izmaksas pārsniedz vairākus miljonus, turklāt daudzas no detaļām ir jāmaina vairākas reizes vienā braucienā. Tas viennozīmīgi ir ļoti dārgs un komplicēts sporta veids.