F1 autosacīkšu vēsture

Mūsdienās Formula 1 autosacīkstes ir ļoti populāras visā pasaulē. Katram ir kaut vai aptuvena nojausma par to, kāds ir šo sacensību galvenais mērķis, kā izskatās Formula 1 spēkrati un kas ir labākie mūsdienu braucēji, tomēr Formula 1, kādu mēs to pazīstam tagad, ir gājusi ļoti garu un sarežģītu attīstības ceļu.

Formula 1 autosacīkšu pirmsākumi meklējami jau ap 1930. gadu un tie saistīti ar Eiropas Grand Prix autosacīkstēm, tomēr tikai 1946. gadā Starptautiskā Automobiļu Federācija standartizēja sacensību noteikumus, kas aizsāka Formula 1 sacīkšu kategoriju. Vārds „formula” arī apzīmē šo konkrēto noteikumu kopumu, kas jāievēro sacīkšu dalībniekiem un rīkotājiem. Noteikumi jau sākumā bija ļoti strikti, tomēr laika gaitā tie tika mainīti. Tajā laikā sacensības tika sauktas par Formulu A un pārsvarā visi sacīkšu dalībnieki bija no Itālijas.

Pirmais Formula 1 čempionāts norisinājās 1950. gadā. Pirmais čempionāts sastāvēja no septiņām sacīkstēm, tomēr kopā šajā gadā norisinājās aptuveni divdesmit Formula 1 sacīkšu. Šādas ārpus čempionāta sacensības norisinājās līdz pat astoņdesmitajiem gadiem. Pirmajā čempionātā uzvarēja itāļu braucējs Džuzepe Farina ar Alfa Romeo sacīkšu automašīnu, tomēr sacensības bija ļoti sīvas. Labāko braucēju sniegums visā čempionātā bija ļoti līdzīgs. Vēlāk gan sāka īpaši izcelties daži braucēji. Par pirmās Formula 1 desmitgades labāko braucēju tiek uzskatīts Manuels Fanhino, kurš uzvarēja 1951, 1954, 1955, 1956 un 1957. gadā.

Brucēju skaits pirmajos čempionātos bija ļoti neliels, jo dalība tajā bija dārga un ne visi varēja ievērot reglamentētos noteikumus. Sākotnēji formulā 1 bija daži privātie braucēji, kas čempionātos piedalījās ar savām automašīnām, tomēr pārsvarā dominēja lielāko automašīnu ražotāju komandas, kā, piemēram, Ferrari, Maserati, Alfa Romeo, Mercedes Benz u.c. Piemēram, jau iepriekš pieminētais čempions, Manuels Fanhino savas karjeras laikā startēja vairākās komandās.

Pirmās automašīnas nemaz nelīdzinājās mūsdienās izmantotajām. Tika izmantotas pirmskara laikā ražotās automašīnas. Pirmajos gados bija ļauts izmantot arī Formula 2 spēkratus, jo nebija iespējams uzreiz saražot Formula 1 noteikumiem atbilstošas automašīnas. Tām bija 1,5 litru kompersordzinējs vai 4,5 litru vilkmes motors. Vēlāk, kad vairs Formula 2 automašīnas vairs nedrīkstēja izmantot, dzinējs tika ierobežots līdz 2,5 litriem. Mercedes Benz komanda vēlāk ieviesa vairākas inovācijas, kam sekoja arī citu Formula 1 automobiļu ražotāji.

Nākamajā Formula 1 sacensību desmitgadē dominēja britu braucēji un komandas. Pirmo reizi britu braucējs Maiks Hotorns izcīnīja uzvaru jau 1958. gadā. 1959. gadā Hotorns gāja bojā autoavārijā un pēc tam visiem britu čempioniem tika piešķirta Hotorna piemiņas balva. Sešdesmitajos gados britu braucēji izcīnīja čempiona titulu veselas deviņas reizes. Čempioni pārsvarā pārstāvēja Lotus komandu, kas izcēlās ar dažādiem jauninājumiem.

Septiņdesmitajos gados Formula 1 spēkrati ļoti strauji attīstījās, turklāt čempionāts ieguva ļoti komerciālu raksturu. Pateicoties tam, privātie braucēji sacīkstēs vairs nepiedalījās. Spēkratiem tika uzlabota aerodinamika un tika sasniegts ievērojami lielāks ātrums. Arī spēkratu dizains ievērojami izmainījās. Ar inovācijām joprojām visvairāk izcēlās Lotus komanda.

Sākot ar astoņdesmitajiem gadiem, Formula 1 sacīkstes ieguva mūsdienu raksturu. Formula 1 kļuva par biznesu, kur apgrozījās miljardi. Par šīm pārmaiņām lielā mērā bija atbildīgs toreizējais Formula 1 konstruktoru asociācijas prezidents Bērnijs Eklstons. Vēlāk Formula 1 sacensības sakārās ar vairākiem ierobežojumiem un pat boikotu, tomēr sacensības turpināja savu darbību un kļuva tikai populārākas. Sacīkstēm pievienojās arvien jaunas automašīnu ražotāju komandas un Formula 1 līdzjutēju skaits strauji auga.

Formula 1 sacīkšu noteikumi vēl joprojām tiek mainīti un izmantotās formulas tiek uzlabotas. Tas ir sporta veids, kas mūžīgi mainās un uzlabojas. Varbūt tieši tā mainība un saspringtais raksturs piesaista līdzjutēju uzmanību.