Drošība F1 autosacīkstēs

Jāatzīst, ka F1 autosacīkstes ir ļoti bīstams sporta veids. F1 autosacīkšu vēsturē ir notikušas vairākas ļoti smagas avārijas. Daudzas no tām pat beigušās ar braucēju nāvi vai smagiem ievainojumiem. Avārijas notiek arī mūsdienās, bet tagad par drošību tiek domāts daudz nopietnāk.

Pašos sacīkšu pirmsākumos, F1 automašīnas bija radītas tikai un vienīgi ātrai braukšanai. Tām bija priekšējie dzinēji un cilindra veida bremze, turklāt sacensībās nebija pieejama medicīniskā palīdzība vai jebkādi citi drošības pasākumi. Sacīkstes šajā laikā bija ļoti nedrošas un avārijas nebija nekāds retums. Gandrīz katrā sezonā kāds braucējs gāja bojā vai guva ļoti smagas traumas.

Par drošību sāka domāt ap 1955. gadu, kad notika Lemānas avārija, kurā gāja bojā 81 skatītājs. Tad automašīnām tika lietotas disku tipa bremzes un dzinējs bija novietos automašīnas vidū. Tas automašīnu padarīja mazliet drošāku, bet joprojām drošības pasākumiem netika pievērsta pietiekoši liela uzmanība.

Sešdesmito gadu sākumā sāka domāt par drošības aspektiem un tika pieņemti dažādi standarti. Automašīnu krēsli tika aprīkoti ar galvas balstiem, degvielas tvertņu konstrukcijas tika uzlabotas, lai pastiprinātu ugunsdrošību, tika ieviesta dubultā bremžu sistēma, braucējiem bija jāvalkā ugunsdroši tērpi, automašīnu konstrukcija tika mainīta, lai no tās būtu vieglāk izkļūt utt. Sacīkšu rīkotāji arī uzņēmās atbildību par sacensību drošību.

Septiņdesmitajos gados jau tika ieviesta obligāta automašīnu pārbaude pirms braucieniem, kas ievērojami palielināja drošību trasē. Vēl arī pašā trasē tika veikti dažādi uzlabojumi, lai palielinātu drošību, piemēram, uzstādītas dubultas drošības barjeras trases malās un vismaz trīs metru attālums starp žogu un skatītājiem. Automašīnu kabīnes tika konstruētas tā, lai no tām varētu tikt laukā 5 sekunžu laikā un degvielas tvertnes izdalīja ugunsdzēšamās putas ja tika izraisīts ugunsgrēks. Tika veikti vēl daudzi uzlabojumi, kā arī pieņemts drošības kodekss attiecībā uz braucējiem. Arī pašiem F1 pilotiem tika noteikta medicīniskā komisija, lai piedalītos sacīkstēs. Tika ieviesti standarti arī ķiverēm.

Astoņdesmitajos gados tika ieviesti obligāti medicīnas punkti trasē un tika piedomāts par vissīkākajām detaļām attiecībā uz drošību, kā, piemēram, pareizs kāju novietojums kabīnē, precīzs degvielas tvertnes novietojums utt. Medicīniskās palīdzības nodrošināšanai vēlāk tika izmantoti arī helikopteri, lai jebkurā brīdī varētu palīdzēt nelaimē nonākušiem braucējiem.

Deviņdesmitajos gados sacīkstes jau varēja uzskatīt par drošām, bet tāpat tika veikti vairāki uzlabojumi un pieņemti noteikumi par dažādiem papildus drošības aspektiem. Tika piedomāts pat pie tādām lietām kā lielāki sānu un atpakaļskata spoguļi un stūres vadāmība. Gan drošības jostām, gan galvas balstiem, gan citām ar drošību saistītām detaļām tika piemērotas kvalitātes pārbaudes.

Mūsdienās sacīkstes ir ļoti drošas un avārijas ar nopietnām sekām notiek ļoti reti. Inženieri strādā pie tā, lai katra vissīkākā detaļa automašīnām būtu droša. Tiek ieviesti arī ātruma ierobežojumi pirms boksiem un citi ierobežojumi, lai izvairītos no divu spēkratu sadursmes, kā, piemēram, zilais karogs, kas nosaka, ka no boksiem nedrīkst izbraukt, jo tuvumā ir cits auto. Mūsdienās darbojas arī sodi par noteikumu pārkāpumiem un nesportisku rīcību. Jebkādas avārijas iespējas ir samazinātas līdz maksimumam, turklāt arī ja avārija notiek, ir ļoti maza iespēja, ka kāds tajā tiks nopietni traumēts.

Kaut gan braukšanas ātrums mūsdienās ir daudz lielāks nekā sacīkšu sākumā, avārijas notiek daudz retāk. Tiek piedomāts pie vissīkākajām niansēm gan trases, gan automašīnu, gan braucēju drošības garantēšanai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *